Advokāts Mārtiņš Kvēps iesniedzis ģenerālprokuroram Armīnam Meisteram adresētu detalizētu iesniegumu par to, kā Šveices advokāts Rūdolfs Meroni ar līdzdalībniekiem no Ventspils uzņēmumiem piesavinājies vismaz 120 miljonus eiro, Latvijas valstij nenomaksājot nodokļos ap 30 miljoniem eiro.
Izsniedz fiktīvus aizdevumus
Kvēps savā sociālā tīkla “X” kontā sekotājus informē, ka Meroni ar saviem līdzdalībniekiem ir piesavinājies faktiski visu viņa kontrolē esošo Ventspils uzņēmumu naudu, vismaz 120 miljonus eiro. “Naudas līdzekļu piesavināšanās notika ļoti primitīvi – pamatā izmaksājot naudu Meroni un līdzdalībnieku kontrolētiem čaulas veidojumiem fiktīvus aizdevumus, kurus nebija plānots atmaksāt. Piemēram, Meroni kontrolēti trīs čaulas veidojumi ir saņēmuši fiktīvu aizdevumu veidā no AS “Latvijas Naftas tranzīts” vismaz 100 miljonus eiro,” raksta advokāts.
Viņš norāda, ka viens no AS “Latvijas Naftas tranzīts” naudas saņēmējiem, kas saņēma 67 miljonus eiro, ir Lielbritānijā reģistrēts čaulas veidojums “London Industry LTD”, kurš Lielbritānijā bija deklarēts kā mikrouzņēmums un kuram “aizdevuma” saņemšanas brīdī nebija nekādas komercdarbības, nebija mantas un neviena darbinieka.
Parāds valstij var būt pat 50-60 miljoni
Kvēps skaidro, ka, saņemot fiktīvu aizdevumu, kuru nav plānots atmaksāt, jeb pēc būtības dāvinājumu, ir jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis. “Nodoklis samaksāts netika. Valstij nesamaksātā nauda ir vismaz 30 miljoni eiro,” savā “X” kontā atklāj Kvēps, skaidrojot, ka, ieskaitot nokavējuma jeb soda naudas, šis parāds Latvijas valstij varētu sasniegt pat 50-60 miljonus eiro.
“Meroni un viņa “biedru” neaizskaramību ilgstoši sargāja lojāli konkrēti valsts institūciju darbinieki un politiķi,” neslēpj advokāts.
Viņš savā iesniegumā ģenerālprokuroram vērsis uzmanību virknei citu būtisku faktu: Ventspils tranzītbizness ir reģistrēts uz fiktīva patiesā labuma guvēja vārda, slēpjot patieso Rūdolfa Meroni statusu, kas, atbilstoši Krimināllikumam, ir noziegums, pretēji Valsts policijas atzinumam, ka bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) manta kriminālprocesā it kā neesot arestēta. Kvēps esot norādījis konkrētus Augstākās tiesas Senāta un Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus, kuros ir nodibināts pretējais – manta ir arestēta un Meroni ir tās glabātājs (attiecīgi viņam iestājas atbildība par šī statusa ļaunprātīgu izmantošanu savās interesēs, un citus faktus.
Gatavojas publicēt arī citas Meroni “dēkas”
“Mana dzīves pieredze liek man būt skeptiskam, ka valsts tagad gan pamodīsies un sodīs Meroni. Tāpēc plānoju viņa dēkas publicēt, lai tauta zina savus varoņus (ja kādam tas būs interesanti). Pirms tam pieklājības pēc piedāvāju visu izvērtēt prokuratūrai,” viņš raksta.
Kvēps sarunā ar Jurģi Lielpnieku “Puaro” redakcijas “Youtube” publicētajā video “Kā dienesti Latvijā iekļūst jūsu guļamistabā bez tiesneša sankcijas. Meroni BIJA mantas glabātājs” neslēpj, ka visa Latvijas valsts sistēma tās attieksme pret Meroni šajā lietā, viņaprāt, esot ačgārna.
Savulaik Meroni lielā Londonas advokātu birojā piedāvājis pārdot Lembergam kriminālprocesā arestēto mantu, advokāti par to ziņojuši Lielbritānijas tiesā un, lai viss netiktu izlaupīts, tiesnese par attiecīgās mantas pārvaldītājiem iecēla divus auditorfirmas “KPMG” partnerus. Attiecīgais tiesas nolēmums bija jāizpilda arī Latvijā, taču Valsts policijas atzinumā secināts – Meroni nav mantas glabātājs, jo viņš visu apstrīdējis tiesā, lai gan Latvijas Augstākās tiesas un arī Eiropas Savienības tiesu spriedumā Meroni ir atzīts kā mantas glabātājs.
Norāda uz korupciju visaugstākajā līmenī
“Kad viņi [Latvijas valsts] palūdza Meroni nodot attiecīgo mantu, Meroni visus “pasūtīja” tālāk. Teica, ka viņš neesot nekādas mantas glabātājs. [..] Latvijas valsts mazliet pabrīnījās, sākumā tā kā pakratīja ar pirkstu un ierosināja kriminālprocesu. [..] Tā nu prokuratūra un policija tur kaut ko izmeklēja, piezvanīja Meroni. Viņš vēlreiz visus “pasūtīja” tālāk, sakot, ka nekādu mantu neglabā, neko nezina, nedara,” sacīja Kvēps. Pēc tam Latvijas policija un prokuratūra kriminālprocesu izbeidza.
Kvēps intervijā Liepniekam uzsvēra, pieļaujot juridiskas kļūdas, tās bija iespējams labot, taču neviens to nedarīja. Arī politiskā griba veikt nepieciešamos grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai sodītu Meroni, neradās.
“Manuprāt, tā ir politiska korupcija visaugstākajā līmenī. [..] Es domāju, ka tas jau ir bez maz vai tāds koalīcijas pastāvēšanas jautājums, ka tur ietekmīgi cilvēki pašās partijas spicēs novienojās, ka šo jautājumu vienkārši mēs neaiztiekam,” sarunā ar Liepnieku pauda Kvēps.
Pieļauj, ka “jumts” atrodas prokuratūrā un drošības iestādēs
Pēc viņa sacītā, nelikumību gadījumā Latvijā esošās ofšoriem piederošās akcijas pāris dienu laikā var arestēt, ja krimināltiesiskā izpratnē ar attiecīgo mantu atgadās kas slikts, piemēram, tiek mazināta tās vērtība. Viņš arī neslēpa, ka laikā, kad Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vadīja Ieva Jaunzeme, pats esot rakstījis vēstules VID saistībā ar informāciju viņa rīcībā par Meroni darījumiem un paudis VID vēlmi par tiem izstāstīt vairāk. Sekojusi tikšanās, bet tālāk nekādas rīcības nav bijis.
Viņaprāt, Meroni esot piesavinājies visu brīvo naudu, kāda viņam bija pieejama Ventspils pelnošajos uzņēmumos. Un bezdarbība šo ekonomisko noziegumu sodīšanā nozīmē, ka Latvijā eksistē “jumts” – vai nu politisks vai, viņaprāt, ticamāks – prokuratūrā un drošības iestādēs. Jau ziņots, ka tiesa atcēla Meroni no Lemberga krimināllietā arestētās mantas glabāšanas. Tiesnese Irīna Jansone pēc sprieduma pasludināšanas skaidroja – lēmums mainīt glabātāju arestētajai mantai tika pieņemts, jo pret Meroni Valsts policijā sākts kriminālprocess. Policija ziņoja – kriminālprocess ierosināts par Meroni rīcību Lemberga mantas pārvaldīšanā.
