Pēdējās nedēļas laikā plašu rezonansi izraisījuši Ministru prezidenta Andra Kulberga izteikumi par valsts finansējumu nevalstiskajām organizācijām. Premjers asi kritizēja praksi, ka Memoranda padomes nevalstisko organizāciju pārstāvji saņem atlīdzību par dalību tās darbā, norādot, ka organizācijas, kuras finansiāli ir atkarīgas no valsts, diez vai var uzskatīt par pilnībā nevalstiskām. Savukārt NVO sektora pārstāvji iebilda, ka atlīdzība nav samaksa par “pasēdēšanu sapulcēs”, bet gan par būtisku darbu, gatavojoties sēdēm, analizējot dokumentus un pārstāvot sabiedrības intereses.
Kamēr publiskajā telpā turpinās diskusijas par to, vai šāda atlīdzība ir pamatota, aģentūra “Wall Media Group” nolēma meklēt atbildi uz citu, mūsuprāt, vēl būtiskāku jautājumu – kas īsti ir Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome, kā tā radās, kādi ir tās uzdevumi? Un, protams, kuri cilvēki padomē pārstāv nevalstisko sektoru un par ko tieši viņi saņem valsts finansētu atlīdzību?
Balstoties uz publiski pieejamajiem dokumentiem, Ministru kabineta noteikumiem, Valsts kancelejas informāciju un citiem oficiāliem avotiem, esam apkopojuši galvenos faktus par Memoranda padomes darbību.
Kas ir NVO un Ministru kabineta sadarbības memorands?
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands ir dokuments, kura mērķis ir nodrošināt regulāru dialogu starp valsts pārvaldi un pilsonisko sabiedrību. Tā izstrāde tika sākta pēc 21 nevalstiskās organizācijas tikšanās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti 2005. gada 13. janvārī. Tā paša gada 15. jūnijā memorandu parakstīja Ministru prezidents un 57 nevalstiskās organizācijas.
Valsts kanceleja norāda, ka memoranda mērķis ir veicināt efektīvu valsts pārvaldi un nodrošināt sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā, savukārt pašas Memoranda padomes uzdevums ir sekmēt dialogu starp valsti un pilsonisko sabiedrību, uzlabot nevalstisko organizāciju darbības vidi un stiprināt sabiedrības iesaisti valsts pārvaldē.
Kopš memoranda parakstīšanas tam pakāpeniski pievienojušās arvien jaunas organizācijas. Šobrīd to parakstījušas jau 578 biedrības un nodibinājumi, kas teorētiski dod tiesības piedalīties Memoranda padomes vēlēšanās un pretendēt uz vietu tajā.
Memoranda padome pati nav lēmējinstitūcija – tās pieņemtajiem lēmumiem nav juridiski saistoša spēka. Tā darbojas kā konsultatīva platforma, kurā valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji apspriež ar pilsonisko sabiedrību saistītus jautājumus, izstrādā priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai un koordinē sabiedrības līdzdalības procesus.
Padomes 2024.–2026. gada darba plānā noteikti divi galvenie mērķi: „Sekmēt labvēlīgu tiesisko, finanšu un darbības vidi pilsoniskās sabiedrības, biedrību un nodibinājumu aktivitātēm, izaugsmei un ilgtspējai.” Un „Sekmēt efektīvus, iekļaujošus un jēgpilnus sabiedrības līdzdalības un lēmumu pieņemšanas procesus un nodrošināt pilsonisko dialogu.”
Ietekmē politiskos procesus un amatus
Tiesa, praksē Memoranda padomes darbība neaprobežojas tikai ar diskusijām. Tā regulāri deleģē nevalstisko organizāciju pārstāvjus darbam dažādās valsts institūciju padomēs, komisijās un darba grupās, organizē kandidātu atlasi atsevišķām valsts institūcijām un sniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem. Piemēram, Memoranda padome ir organizējusi kandidātu atlasi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļa amatam, kā arī Latvijas pārstāvju izraudzīšanu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā.
Tieši šis aspekts arī ir pašreizējās diskusijas centrā. No vienas puses, Memoranda padome ir izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē. No otras puses, premjera Andra Kulberga paustā kritika aktualizējusi jautājumu, vai organizācijas un to pārstāvji, kuri par dalību šajā procesā saņem atlīdzību no valsts budžeta, joprojām uzskatāmi par pilnībā neatkarīgiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
Atlīdzība ieviesta tikai 2024. gadā
Lai gan Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands darbojas jau kopš 2005. gada, atlīdzība NVO pārstāvjiem par darbu Memoranda padomē nav pastāvējusi visu šo laiku.
Sākotnējā Memoranda padomes darbības modelī šāda samaksa nebija paredzēta. Arī vēlāk pieņemtajos Memoranda padomes nolikumos līdz pat 2024. gadam nebija noteikta atlīdzība par dalību padomes vai tās darba grupu darbā.
Situācija mainījās tikai 2024. gada 8. oktobrī, kad Ministru kabinets Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā pieņēma grozījumus Memoranda padomes nolikumā. Ar tiem pirmo reizi tika noteikta atlīdzība nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par darbu Memoranda padomē, tās darba grupās un citās institūcijās, uz kurām viņus deleģē Memoranda padome.
Saskaņā ar grozījumiem tika noteikta šāda atlīdzība:
- – 122 eiro Memoranda padomes vadītāja vietniekam par vienu padomes sēdi;
- – 61 eiro padomes loceklim par vienu padomes sēdi;
- – 152 eiro darba grupas vadītājam par vienu darba grupas sēdi;
- – 61 eiro darba grupas loceklim par vienu darba grupas sēdi;
- – 20 eiro stundā NVO pārstāvim, kuru Memoranda padome deleģējusi darbam citās padomēs, komisijās vai darba grupās.
Kas pārstāv Memoranda padomi?
Interesanti, ka uzreiz pēc tam, 2024. gada novembrī, notika arī Memoranda padomes vēlēšanas, kurās pārstāvēt NVO sektoru (578 organizācijas) tika ievēlēti septiņi locekļi ar sekojošu balstu skaitu:
- – Uldis Dūmiņš (biedrība “Zemgales NVO centrs”) – 41 balss;
- – Agita Pleiko (biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs”) – 33 balsis;
- – Jānis Rozītis (nodibinājums “Pasaules Dabas fonds”) – 32 balsis;
- – Inga Birzgale (biedrība “Latvijas Jaunatnes padome”) – 32 balsis;
- – Georgs Rubenis (nodibinājums “Fonds PLECS”) – 29 balsis;
- – Oskars Zuģickis (biedrība “Eiropas Kustība Latvijā”) – 28 balsis;
- – Inese Tauriņa (biedrība “Delna”) – 26 balsis.
Vēlāk Oskars Zuģickis un Inese Tauriņa darbu padomē pārtrauca. Viņu vietā stājās nākamie kandidāti ar lielāko saņemto balsu skaitu – Āris Ādlers (biedrība “Alianse Pārnozariskai Ilgtspējīgai attīstībai”) un Kirils Solovjovs (biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā”).
Par Memoranda padomes vadītāja vietnieku padomes locekļi vienbalsīgi ievēlēja Georgu Rubeni, kuru šim amatam izvirzīja Jānis Rozītis. Savukārt no valsts puses Memoranda padomi vada Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.
Latvijas Pilsoniskajai aliansei – garantēta vieta
Papildus vēlētajiem pārstāvjiem Memoranda padomē pastāvīgi darbojas arī Latvijas Pilsoniskā alianse, kuru pārstāv tās direktore Kristīne Zonberga. Atšķirībā no pārējiem NVO pārstāvjiem šī organizācija par vietu padomē vēlēšanās nekandidē, jo tās pārstāvniecība paredzēta Memoranda padomes darbības modelī.
Ministru kabineta noteikumu anotācijā gan norādīts, ka atlīdzība paredzēta ne tikai par dalību sēdēs, bet arī par sagatavošanos tām. Vienlaikus tajā uzsvērts, ka Valsts kancelejas un citu valsts institūciju amatpersonām papildu atlīdzība par dalību Memoranda padomes darbā netiek paredzēta. Tomēr rodas virkne jautājumu, uz kuriem gribētos rast atbildes.
Lai organizācija varētu pretendēt uz vietu Memoranda padomē, tai vispirms jāpievienojas Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandam. Tikai memoranda parakstītāji var izvirzīt kandidātus un piedalīties padomes vēlēšanās. Tas nozīmē, ka no vairāk nekā piecsimt memorandu parakstījušajām organizācijām tikai neliels skaits iegūst tiesības regulāri pārstāvēt visu NVO sektoru valdības un valsts pārvaldes dialogā.
Tāpēc pašreizējā diskusija nav par vairāk nekā divdesmit gadus pastāvējušu kārtību. Atlīdzības sistēma ieviesta salīdzinoši nesen – tikai 2024. gada rudenī, un tieši šīs izmaiņas kļuvušas par pamatu pašreizējām debatēm par valsts finansējuma lietderību un nevalstisko organizāciju neatkarību īpaši pirmsvēlēšanu periodā.
Rakstā izmantotie avoti:
1. Valsts kanceleja – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands: https://www.mk.gov.lv/lv/nevalstisko-organizaciju-un-ministru-kabineta-sadarbibas-memorands
2. Valsts kanceleja – Memoranda padome: https://www.mk.gov.lv/lv/memoranda-padome
3. Ministru kabineta noteikumi Nr. 14 “Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikums”: https://likumi.lv/ta/id/263733
4. Ministru kabineta noteikumi Nr. 637 (08.10.2024.) “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 14”: https://likumi.lv/ta/id/355526
5. Tiesību aktu portāls (TAP) – anotācija grozījumiem Memoranda padomes nolikumā: https://tapportals.mk.gov.lv/
6. Valsts kanceleja – Memoranda padomes 2024.–2026. gada darba plāns: https://www.mk.gov.lv/lv/memoranda-padome
7. Valsts kanceleja – Memoranda padomes vēlēšanu rezultāti (2024): https://www.mk.gov.lv/lv/memoranda-padome
8. Valsts kanceleja – Informācija par Memoranda padomes sastāvu: https://www.mk.gov.lv/lv/memoranda-padome
9. Valsts kanceleja – NVO deleģētie uzdevumi: https://www.mk.gov.lv/lv/nvo-delegetie-uzdevumi
10. Ministru kabinets – Informācija par Memoranda padomes sekretariāta konkursu: https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/izsludina-atkartotu-konkursu-memoranda-padomes-sekretariata-darbibas-nodrosinasanai
* Raksts sagatavots, balstoties uz publiski pieejamiem avotiem. Informācijas analīzē, teksta sagatavošanā un ilustrāciju veidošanā redakcija izmanto mākslīgā intelekta rīkus.
